Baroka mākslas stils un tā īpatnības

Viens no interesantākajiem mākslas stiliem – baroka stils. Baroka stila veidošanos iespaidoja divi, nozīmīgi Viduslaiku notikumi. Pirmkārt, izmaiņas ko nesa sev līdzi uzskatu mainīšanās par pasaules uzbūvi un cilvēka uzbūvi, kuras nesa sev līdzi tā laika atklājumi. Otrkārt, vara, kurai vajadzēja imitēt, pašai savu varenību uz esošās nabadzības fona. Mākslas stils, kurš slavina bagātnieku un baznīcas varenību, bija ļoti vajadzīgs un tieši vietā. Bet, neskatoties uz merkantilajiem uzdevumiem, stilā ielauzās brīvības gars, jūtīgums, cilvēka jūtas, ka viņš pats ir radītājs un veidotājs.

Baroka – itāļu valodā – barocco – dīvains, jocīgs, ar tieksmi uz lieko, tā raksturo 17. – 18. gadsimta Eiropas kultūru, kuras centrs bija Itālija. Baroka stils parādījās 16. – 17. gadsimtā Itālijas pilsētās – Romā, Venēcijā, Florencē, u. c. Baroka laikmets tiek uzskatīts par triumfālo “rietumu civilizācijas” gājienu. Baroka stils bija pretējs klasicisma un racionālisma stilam.

17. gadsimtā Itālija pazaudēja savu ekonomisko un politisko varenību. Tās teritorijā sāka saimniekot svešinieki – spāņi un francūži, bet novārdzinātā Itālija, nepazaudēja savas augstās pozīcijas – tā joprojām paliek par Eiropas kultūras centru. Aristokrātiem un baznīcai, bija svarīgi, lai viņu spēku un labklājību redz visi, bet līdzekļu tam nebija un nebija naudas par ko būvēt jaunas ēkas, tāpēc viņi nolēma pievērsties mākslai, lai radītu bagātības un varenības ilūziju. Lūk, tādā veidā, Itālijā dzima baroka stils.

Baroka stilam ir raksturīgs kontrasts, saspringums, tēlu dinamiskums, tieksme pēc greznības un varenības, realitātes un ilūziju apvienošana. Šajā periodā, pateicoties Kopernikam, izmainās priekšstati par pasauli, kā arī par cilvēku, ka par saprātīgu būtni. Paskāls teica, ka cilvēks tagad sāk apzināties sevi, bet nav spējīgs saprost to līdz galam.

Baroka stils glezniecībā, tiek raksturots ar kompozīciju dinamiskumu, ar formu kuplumu, aristokrātiskumu un sižetu dažādību. Visraksturīgākās baroka stila īpatnības – uzkrītoša krāsainība un dinamiskums. Spilgts piemērs – Rubenss u Karavadžo, viņu gleznās, attēlotie cilvēki ir pārpildīti ar jūtām un naturālismu.

Karavadžo, tiek uzskatīts, par vienu no spilgtākajiem meistariem starp itāļu māksliniekiem, kurš 16. gadsimta beigās radīja jaunu glezniecības stilu. Viņa gleznas, kurās tika attēloti reliģiskie sižeti, atgādina reālistiskas ainas, parasti gleznu varoņi attēloti pustumsā, no kuras gaismas stari apgaismo visizteiksmīgākos personāžu žestus, kontrastaini izveļot viņi raksturu.

Baroka laikmetā, itāļu glezniecībā attīstījās daudz žanru, bet pārsvarā tie bija alegoriskie un mitoloģiskie žanri. Tieši šajā laikā kļuva slavenas Venēcijas skolas, kurās lielu popularitāti ieguva pilsētas ainavu žanrs. Visslavenākais šo darbu autors bija gleznotājs Kanaletto.

Rubenss, savos mākslas darbos apvienoja dabisko ar pārdabisko. Patiesību ar fantāziju, gudrību un garīgumu. Izņemot Rubensu, pasaules atzinību izdevās iegūt arī Van Deikam.
Baroka laikmeta māksliniekiem, izdevās atklāt jaunus mākslas paņēmienus, interpretēt formas un mūžīgi mainīgo dzīves pozīciju.