“Zinātne un tehnoloģijas mākslas vārdā?”

Norises vieta: Latvijas Mākslas akadēmija (Kalpaka bulvāris 13) 19. telpa
Norises laiks: 19.-20. Janvāris, 2012

Vai eksistē saistība starp zinātni, tehnoloģijām un mākslu?
20. gs. un pēdējā desmitgadē aizvien biežāk mākslinieki par saviem izteiksmes līdzekļiem vairs neizvēlas tradicionālos materiālus, bet dod priekšroku netradicionāliem mēdijiem savu ideju un mērķu sasniegšanai, tai skaitā zinātnei un tehnoloģijām. Vai zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu izmantošana vizuālajā mākslā spēj radīt mākslinieciski augstvērtīgu mākslu, vai mākslas darbs kļūst tikai par zinātnes eksperimentu ilustrāciju un zaudē saistību ar to? Mākslinieki izmanto zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus savās interesēs, bet vai ir iespējama atgriezeniskā saite, ko mākslinieki dod un var dot zinātnes un tehnoloģiju attīstības veicināšanai?
Ar mākslu saistītie jautājumi bieži tiek risināti šaurā, mākslas interesentu, zinātāju, teorētiķu un mākslinieku lokā, savukārt, mēs vēlamies veicināt dialogu starp dažādu nozaru speciālistiem, tādā veidā paplašinot viedokļu un redzējumu daudzveidību par mākslas un attiecīgo nozaru savstarpējām attiecībām. Tādejādi, mākslinieki, zinātnieki, studenti un visi interesenti esat aicināti uz divu dienu pasākumu programmu, kuras mērķis ir mēģināt risināt iepriekš uzdotos jautājumus par mākslas zinātnes un tehnoloģiju savstarpēju mijiedarbību, ietekmi un pielietojumu.

19. janvāris: “Biomāksla – Personīgās biozonas kartējums” (14.00)  

Meistarklasi vadīs Antti Tenetz, mākslinieks un dabas zinātnieks no Somijas, kurš strādā biomākslas un urbānās mākslas laukā. Antti mākslas darbi ir veidoti digitālo un tradicionālo mēdiju ietvaros.
Meistarklases dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādiem veidiem kā apkopot un pētīt atšķirīgus Rīgas publiskās telpas baktēriju materiālus. Meistarklases laikā tiks pētīta Rīgas publiskā telpa izmantojot DIY mikroskopu un citas ierīces, kas kalpos mākslinieciskiem un zinātniskiem eksperimentiem. Savāktie dati tiks dokumentēti ar nolūku apvienot un ģeolocēt tos uz vienotas Rīgas kartes.
(meistarklase angļu valodā)

Dalībniekiem jāaprīkojas ar: datoriem, tie kuri vēlas uzkonstruēt  DIY mikroskopu līdzi jāņem: veca Web kamera, galda lampiņas.
Gumijas cimdi, pipetes, papīra dvieļi, plastmasa līme, paraugu ņemšanas rīki, petri plate, plastmasa maisiņi, izolācijas lenta un mēģene

20. janvāris: paneļdiskusija “Tehnoloģija, māksla un estētika.” (14.00 – 17.00)  

Vai mākslai, kas ir saistīta ar tehnoloģijām, ir jāpilda tikai divas funkcijas: pedagoģiskā funkcija un tehnoloģiju rekontekstalizēšana? Cik lielā mērā mākslas darbam ir nepieciešama amatniecība? Šie ir tikai daži jautājumi uz kuriem paneļdiskusijas vadītājs filozofs Ainārs Kamoliņš vēlas meklēt atbildes ar diskusijas dalībniekiem: mākslas zinātnieci Ilianu Veinbergu, mikrobiologu Jāni Liepiņu, filozofu Andreju Balodi, mākslinieku Gintu Gabrānu, mākslas zinātnieci Elitu Ansoni un klātesošajiem.
Dalība meistarklasē un paneļdiskusijā bez maksas

Eiropas Publiskās mākslas centrs (European Public Art Centre – EPAC) ir starptautiska daudznozaru publiska izstāžu telpa pilsētvidē, kas aptver astoņas valstis – Latviju, Igauniju, Poliju, Somiju, Spāniju, Portugāli, Lielbritāniju un Islandi.
EPAC pamatkoncepcija balstās uz trīs elementiem: māksla, zinātne un tehnoloģijas. EPAC primārais mērķis ir izveidot Eiropā pirmo publiskās mākslas centru, kas rastu, nodrošinātu, izveidotu permanentas fiziskas izstāžu vietas publiskā vidē (pamatā orientējoties uz aktīvo pilsētvidi, kas pulcē lielu auditoriju) vairumā Eiropas valstu. Tādā veidā aktualizējot un veicinot laikmetīgās mākslas publisku pieejamību jebkuram interesentam vai nejaušam garāmgājējam, iesaistot kultūras procesā arī pasīvos sabiedrības segmentus jeb grupas, vienlaikus arī popularizējot vizuālo mākslu kā nozari un Eiropas māksliniekus pārrobežu kontekstā, radot iespēju īstenoties starptautiskiem un eksperimentāliem mākslas projektiem un inovācijām.
 
Kopš 2011. gada 26. augusta astoņās EPAC projektā iesaistītajās valstīs aktīvās publiskās pilsētvides zonās tiek izvietoti speciāli projektam radīti mākslas objekti, kas konceptuāli veido vienu izstādi Publiskās tehnoloģijas (Public Technologies).

Izstādē Publiskās tehnoloģijas (Rīgā) piedalījās:

• Gints Gabrāns, darbs “Nervi” (17. septembris-17. oktobris, Kaļķu ielas skvērā)
• Ernests Šteinboks, darbs  "Šis tēls ir izdomāts” (19. oktobris – 2. novembris Kaļķu ielas skvērā)
• Mina Arko (Mina Arko), Bens Dromejs (Ben Dromey) Suominens (Jari Suominen), darbs „City Beat” (6. novembris – 6. decembris Kr. Valdemāra ielā, pie LMA)

 
Projekta realizētāji Latvijā: Mākslas Menedžmeta un Informācijas centrs (MMIC)

Projekta EPAC mājas lapa: www.epacpublic.eu
 

Ginta Gabrāna mākslas darba „Nervi” atklāšana

Publicitātes foto

Izstādes norises laiks:2011. gada 17. septembris – 2011. gada 17.oktobris

Izstādes atklāšana:2011. gada 17.septembris, plkst. 19:00

Norises vieta: Kaļķu ielas svērs, Vecrīga, LV – 1050

Šī gada 17.septembrī Kaļķu ielas skvērā (Vecrīgā) tiks atklāts Ginta Gabrāna mākslas darbs „Nervi” projekta „EPAC” („Eiropas Publiskās Mākslas Centrs”) ietvaros.

EPAC (European Public Art Centre – EPAC)ir starptautiska daudznozaru publiska izstāžu telpa pilsētvidē, kas aptver astoņas valstis – Latviju, Igauniju, Poliju, Somiju, Spāniju, Portugāli, Lielbritāniju un Islandi. Proti, visās minētajās valstīs aktīvās publiskās pilsētvides zonās tiks izvietoti speciāli projektam radīti mākslas objekti, kas konceptuāli veidos vienu izstādi Publiskās tehnoloģijas (Public Technologies).

EPAC pamatkoncepcija balstās uz trīs elementiem: māksla, zinātne un tehnoloģijas, to savstarpējo ietekmi, iespējām un pielietojumu. EPAC primārais mērķis ir izveidot Eiropā pirmo publiskās mākslas centru, kas rastu, nodrošinātu, izveidotu permanentas fiziskas izstāžu vietas publiskā vidē (pamatā orientējoties uz aktīvo pilsētvidi, kas pulcē lielu auditoriju) vairumā Eiropas valstu. Tādā veidā aktualizējot un veicinot laikmetīgās mākslas publisku pieejamību jebkuram interesentam vai nejaušam garāmgājējam, iesais

tot kultūras procesā arī pasīvos sabiedrības segmentus jeb grupas, vienlaikus arī popularizējot vizuālo mākslu kā nozari un Eiropas māksliniekus pārrobežu kontekstā, radot iespēju īstenoties starptautiskiem un eksperimentāliem mākslas projektiem un inovācijām.

Izstādes Publiskās tehnoloģijas ietvaros Latvijas pilsētvidē kā pirmā tiks izstādīta Ginta Gabrāna gaismas skulptūra „Nervi”, kas veidota no sānspīdes optiskās šķiedras savienojumā ar spēcīgu gaismas lāzeru. „Dažādu krāsu impulsi – sarkans, zils, violets, dzeltens utt., tiek pārraidīti pa optisko šķiedru ar tik milzīgu ātrumu, ka mēs vairs tos neuztveram kā atsevišķus toņus, tie kļūst neredzami un pārvēršas par mierīgi plūstošu baltu gaismu. Sekundē tiek pārraidīti ap 11 200 000 dažādu krāsu, intensitātes un garuma impulsi. To skaits ir izvēlēts tik pat liels, cik bitus informācijas vienā sekundē spēj apstrādāt visa cilvēka nervu sistēma. Salīdzinoši mūsu apziņa spēj apstrādāt tikai 10 – 60 bitus sekundē”, tā par savu darbu stāsta mākslinieks.

Jāpiebilst, ka divas no astoņām Eiropas Publiskās Mākslas Centrā paredzētajām izstādēm jau ir atklātas. Kā pirmie sevi pieteica Helsinku radošā apvienība: Mina Arko (Mina Arko), mākslinieks Bens Dromejs (Ben Dromey) un programmatūras inženieris Jari Suominens (Jari Suominen) ar darbu   „City Beat”  , izstādes atklāšana noritēja 26.augusta pievakarē Helsinku sirdī – Lasipalatsi laukumā. Savukārt 1.septembrī Londonā, Bišopa laukumā (Bishops square, Spitalfiels) tika atklāts Annijas Brodijas (Anne Brodie) darbs „Bee Box”. Tuvākajā laikā arī citās iesaistītajās valstīs tiks atklāti dažādu mākslinieku darbi, kuri vēlāk ceļos no valsts uz valsti apmaiņas programmas ietvaros.

Projekta veidotāji MMIC (Mākslas Menedžmenta un Informācijas Centrs) aicina sekot līdzi projekta norisēm, jo izstādes pavadošo, taču ne mazāk nozīmīgo programmu veidos radošās darbnīcas, mākslas profesionāļu un ekspertu paneļdiskusijas, semināri un arī sadarbības tīkla CAST (Contemporary Art, Science and Technologies/ Laikmetīgā māksla, zinātne un tehnoloģijas) izveide.

Sīkākai informācijai par projektu, tajā iesaistītajām valstīm, māksliniekiem un darbiem šeit: http://www.epacpublic.eu

25.11.2010. plkst. 15.00-17.00 Latvijas Mākslas akadēmija

Raimar Stange, neatkarīga kuratora un kritiķa /Berlīne/ lekcija Publisko telpu saraušanās un mākslas konsekvences/ Shrinking Public Spaces and the Cosequences for Art.

Lekcija paredzēta LMA studentiem, mākslas/kultūras profesionāļiem, kuratoriem, arhitektiem un visiem interesentiem.

Raimar Stange/1960/  galvenais interešu loks ir māksla publiskajā telpā. Viņš ir vairāku nozīmīgu projektu kurators  – Apokalypse now / Kunstverein Hamburg/IBA 2010/,  Das grosse Rasenstück /Stadtgebiet Nürnberg, 2006, kopā ar F.Waldvogel/,Just do it! /Lentos Museum, Linz 2005, kopā ar F. Waldvogel/. Viņš regulāri publicē rakstus vairākos starptautskos mākslas izdevumos – Kunst-Bulletin /Cīrihe/, Flash Art  un Mousse /Milāna/, Cura /Roma/, Spike / Vīne/, Artist /Brēmene/, von 100 /Berlīne/.

Savā lekcijā, balstoties uz izstādes Das grosse Rasenstück Nirnbergas pilsētvidē /2006/ pieredzi, R.Stange analizēs laikmetīgās mākslas intervences publiskajā telpā, tās attiecības ar sabiedrību –

Jau Naomi Klein savā grāmatā No Logo /1999/ piemin publiskās telpas tendenci sarauties. To veicina pasaules globālo spēlētāju tieksme aizvien vairāk kontrolēt mūsu publisko telpu, intensīvi palielinot reklāmas daudzumu un pat iekļaujot mākslas akcijas savās reklāmas kampaņās. Ko šī tendence nozīmē mākslai publiskajā telpā? Vai tas atklāj jaunas iespējas, jo ienaidnieks ir tuvāks kā nekad un labāk saredzams, vai arī tas nozīmē, ka māksla publiskajā telpā ir zaudējusi savu neatkarības statusu? Kā publiskajā telpā var izpausties dažādi mākslas veidi – video, graffiti, reklāmas afišas vai tēlniecības objekti?

26.11.2010.

Seminārs/diskusija „Publiskā telpa un starpkultūru dialogs” (Public Space and Intercultural Dialogue) ar starptautisku kultūras profesionāļu dalību. Semināra galvenais mērķis ir raisīt diskusiju un pētīt, kādas ir laikmetīgās mākslas, publiskās telpas un sabiedrības attiecības, kāda ir mākslas un kultūras loma un ietekme uz sociālo un apkārtējo vidi kopumā, vai un kā veidojas mākslas, mākslinieku un sabiedrības locekļu interakcija konkrētajā vidē un publiskajā telpā vispār.

26.11.2010.

Tēlniecības kvadriennāles Rīga starptautiskas padomes nodibināšana un paneļdiskusija „Laikmetīgā tēlniecība. Dažādu sociālo grupu intereses” (Contemporary Sculpture. Interests of Different Social Groups). Paneļdiskusijā piedalīsies nākamie padomes locekļi, MMIC valdes locekļi un citi uzaicinātie Latvijas mākslas  profesionāļi. Diskusijas un Padomes dibināšanas, kā arī tās pavadošās diskusijas mērķis ir izveidot Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2012 konceptuālo pamatu, kas balstītos uz ekspertu viedokli, prognozēm, iespējamo problēmu diagnostiku, risinājumiem un ieteikumiem.

2010. gada decembris/ 2011. gada janvāris

Rakstu krājums „Publiskā telpa un starpkultūru dialogs” (Public Space and Intercultural Dialogue) , kurā tiktu apkopoti semināra/ diskusijas referāti,  galvenās tēzes un dalībnieku viedokļi, bilingvāls izdevums, tulkots latviešu un angļu valodās. Izdevumā būs ietverti arī projekta aktivitātēs tapušie mākslas darbi. Tas būs bezmaksas izdevums, kas tiks izplatīts visiem interesentiem Latvijā un Eiropā, sadarbojoties ar partneru organizācijām, sadarbības tīkliem un individuāliem kultūras profesionāļiem un māksliniekiem.

Kā redzams, pirmās programmas saturs balstās uz Tēlniecības kvadriennāles Rīga teorētiskās koncepcijas izstrādi, diskusijām un pieredzes apmaiņu. Savukārt otra programma MMIC Eksperimentālā laboratorija iesakņos gūtās atziņas un idejas praktiskās darbībās, proti, 3 vērienīgās izstādēs:

Starpdisciplināra izstāde „Vilciens vēl nav aizgājis” – izstādē piedalās 8 mākslinieki un 8 literāti, kuru darbi tiks izstādīti 8 dzelzceļa stacijās maršrutā Rīga – Jūrmala. Izstāde mērķis ir laikmetīgās mākslas pieejamības veicināšana, popularizēšana un sociālās vides uzlabošana ar radošu izpausmju palīdzību. Projekta ietvaros tiek veidota savdabīga, publiski pieejama brīvdabas izstāžu zāle, kuras primārā mērķauditorija ir tā Rīga/Jūrmalas iedzīvotāju daļa, kas ikdienā nav aktīvi kultūras patērētāji.

Ceļojoša mākslas izstāde „Ziemeļu adaptācija”, kurā piedalīsies 18 mākslinieki no Baltijas valstīm un Skandināvijas (ieskaitot Īslandi un Fēru salas). Izstādes ietvaros mākslinieki radīs mākslas darbus, fokusējoties uz tādām tēmām kā mākslas un zinātnes sintēze, praktiskais radošums, kultūras inovācijas praktiskajai ikdienas dzīvei. Projekta galvenais mērķis ir globālu problēmu radoši risinājumi, kultūru integrācija un transnacionālu kultūras tīkla izveide un attīstīšana, aptverot nozīmīgākās Baltijas un Skandināvijas kultūras/laikmetīgās mākslas organizācijas un māksliniekus. Izstādes ietvaros radītie darbi tiks apkopoti un izstādīti publiskā telpā, pilsētvidē Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Īslandē, Somijā, Dānijā un Norvēģijā.

Starpdisciplinārs un interaktīvs mākslas projekts „Laikmetīgās Eiropas mīti. Izrāde ar statiskiem attēliem” – tā centrālais aspekts ir interaktivitāte ar mērķi iesaistīt sabiedrību, dažādas sabiedrības grupas mākslas procesā, aicināt izteikti viedokli un aizdomāties par mītiem, kas eksistē mums visapkārt, lokālā, nacionālā un Eiropas telpā, cik daudz mītu radām mēs paši un cik daudz uzticamies, ticam citu radītiem mītiem. Projekts norisināsies 2010. gada decembrī Polijā, Norvēģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Vācijā un Itālijā.

Ceturtdien, 2. decembrī pulksten 18.00 grāmatnīcā un kultūras krustpunktā "1/4 Satori" Lāčplēša ielā 31 notiks Mākslas menedžmenta un informācijas centra (MMIC) sadarbībā ar VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) piedāvātā izstādes "Vilciens vēl nav aizgājis" kataloga atvēršanas svētki.

Katalogs piedāvā izsmeļošu izstādē eksponēto mākslas darbu vizuālo materiālu un dzelzceļa stacijās izstādīto rakstnieku prozas un dzejas darbus. Izstādes katalogā ir ietverts LDz pārstāvja Toma Altberga vēsturisks skatījums uz posma Rīga-Dubulti dzelzceļa stacijām un sociālantropologa Viestura Celmiņa eseja "Līdz stacijai un atpakaļ", kurā autors polemizē par vilciena staciju funkciju attīstību un to mutāciju.
Speciāli šim katalogam izstādē iesaistītie rakstnieki veltīja nelielus domrakstus astoņām vilciena stacijām, savukārt mākslinieki sniedza savu mākslas darbu koncepijas attēlojumu, informē MMIC.

Izstādes "Vilciens vēl nav aizgājis" katalogs veidots ne tikai kā vizuāls un informatīvs materiāls par jau notikušo izstādi – autori arī mēģina turpināt diskusiju "šodienas kultūrtelpas kontekstā par vilciena staciju sociālajām un kultūras funkcijām".

Izstāde notika dzelzceļa staciju posmā: Rīga –Torņakalns – Zasulauks – Imanta – Lielupe – Dzintari – Majori – Dubulti, laikā no 14. augusta līdz 1. novembrim. Tajā piedalās astoņi Latvijas mākslas vidē labi zināmi mākslinieki – Kirils Panteļejevs, Voldemārs Johansons, Kristaps Gulbis, Aigars Bikše, Edgars Ošs, Izolde Cēsniece-Suipe, Ginters Krumholcs, Asnāte Bočkis un astoņi literārajā vidē aktīvi darbojošies latviešu rakstnieki – Inga Žolude, Laima Muktupāvela, Inga Ābele, Jānis Rokpelnis, Arvis Viguls, Eduards Aivars, Uldis Bērziņš un Gundars Ignats.

Līdz ar pasažieru vilcienu pārvadājumu uzsākšanu 20. gadsimtā dzelzceļa stacijas pildīja gan sociālās, gan kultūras funkcijas, kas bija sava veida centri, kur cilvēki satikās, komunicēja, uzkavējās kafejnīcās, iepazinās ar jaunākajām laikrakstu ziņām un sludinājumiem. "Līdz ar privātā autotransporta popularitātes pieaugumu vilcienu kā pārvietošānās līdzekli sāka izmantot aizvien retāk, tādejādi vilciena stacijas zaudēja savu aktīvo sociālo un kultūras nozīmi. Šodien labi var redzēt dzelzceļa staciju noplukušo esamību – telpu tehniskais un vizuālais stāvoklis ir nepievilcīgs un nolaists, tādēļ cilvēki vairās tajās uzturēties. Tās steidz apdzīvot tikai nelielas biļešu kases un drūmi veikaliņi," vēsta projekta rīkotāji.

Ar projektu "Vilciens vēl nav aizgājis" organizētāji vēlas informēt un pavēstīt sabiedrībai par minēto vilciena staciju agrākajām sociālajām un kultūras funkcijām, cenšoties uzlabot vēsturiski nozīmīgo pieturvietu atmosfēru, ievietojot tajās tieši šim projektam veidotus mākslas darbus un rakstnieku sacerējumus, "tādejādi mēģinot pārvarēt plašo plaisu, kas šodienas kultūrtelpā ir izveidojusies starp lielāko sabiedrības daļu un mākslu".

Tēlniecības kvadriennāle Rīga ir jau ierindojusies nozīmīgu mākslas pasākumu vidū Ziemeļeiropā, kas tradicionāli ar četru gadu intervālu savu nākamo kulmināciju sasniegs 2012. Tās organizētāji Mākslas menedžmenta un informācijas centrs (MMIC) ar Eiropas Komisijas programmas Kultūras 2007-2013, Valsts Kultūrkapitala fonda un Gētes institūta Rīgā atbalstu organizē starptautisku semināru „Publiskā telpa un starpkultūru dialogs”. Semināra mērķis – nodrošināt kvadriennāles ilgtspēju un attīstības nepārtrauktību, tās starpposmos veicot aktīvu sagatavošanas darbu, t.i.  attīstot plaša spektra teorētisko un radošo platformu.

2010. gada seminārā iekļautas sekojošas aktivitātes:

• 25.11.2010.  plkst. 15.00-17.00 Latvijas Mākslas akadēmijā – Raimar Stange, neatkarīga kuratora un kritiķa (Berlīne) lekcija “Publisko telpu saraušanās un mākslas konsekvences” (Shrinking Public Spaces and the Consequences for Art)
• 26.11.2010. plkst. 15.00-18.00 Gētes institūtā, Rīgā - diskusija „Publiskā telpa un starpkultūru dialogs” (Public Space and Intercultural Dialogue) ar starptautisku kultūras profesionāļu dalību

Semināra galvenais mērķis ir raisīt diskusiju un pētīt, kādas ir laikmetīgās mākslas, publiskās telpas un sabiedrības attiecības, kāda ir mākslas ietekme uz sociālo un apkārtējo vidi kopumā, kā veidojas mākslas, mākslinieku un sabiedrības locekļu interakcija konkrētajā vidē un publiskajā telpā vispār. Diskusijas otrā būtiskā tēma – Laikmetīgā tēlniecība un dažādu sociālo grupu intereses.

Semināra diskusijā piedalās:

• Raimar Stange, neatkarīgs kurators un kritiķis (Berlīne, Vācija)
• Claudia Zanfi, MAST (Museo Arte Sociale e Territoriale) direktore (Milāna, Itālija)(www.amaze.it  ) 
• Henna Pauna, Raumas Mākslas biennales kuratore, Raumas mākslas muzejs (Somija) (www.raumantaidemuseo.fi  )  
• Laima Kreivytė, kuratore un mākslas kritiķe, Viļņas Eiropas kultūras galvaspilsētas2010projekta Publiskā māksla Viļņāvadītāja (Lietuva)
• Solvita Krese, Laikmetīgāmākslas centra vadītāja, kuratore (Rīga, Latvija)
• Aigars Bikše, mākslinieks, LMA professors, MMIC valdes priekšsēdētājs (Rīga, Latvija)
• Kristaps Gulbis, mākslinieks, MMIC valdes loceklis (Rīga, Latvija)

Diskusiju vada– Inese Baranovska, mākslas zinātniece un kuratore (Rīga, Latvija)

Starptautiskā semināra mērķis ir paplašināt un stiprināt projekta sadarbības partneru tīklu, kā arī veicināt pieredzes apmaiņu starp dažādām Eiropas mākslas institūcijām, īpašu uzmanību veltot starpkultūru dialoga veicināšanai un iesaistot plašu auditoriju- māksliniekus, arhitektus, mākslas zinātniekus, mākslas augstskolu studējošo jaunatni, sociologus, politologus un citus profesionāļus dialogā par Jauno Eiropas kultūras telpu.

Semināra valoda – angļu valoda. Seminārs atvērts profesionāļiem un ikvienam interesentam.

Tēlniecības kvadrienāli Rīga un MMIC atbalsta:

Partneri:

/Foto: no MMIC arhīva/

29. augustā plkst. 18.00 eksperimentālajā telpā „Rozā Māja”, kas būs uzstādīta Spīķeros, tiks atklāta Tēlniecības kvadriennāle RĪGA 2008 – VAIRĀKUMA DIKTATŪRA. Jau plkst. 16.00 no „Rozā Mājas” startēs īpašs satiksmes autobuss, ar kuru latviešu un aizrobežu mākslinieki, žūrijas pārstāvji, kvadriennāles organizētāji Kristaps Gulbis un Aigars Bikše kopā ar mediju pārstāvjiem dosies improvizētā ekskursijā, aplūkojot Rīgā uzstādītos darbus.

Kvadriennāles izstādē Rīgas publiskajā telpā galvenokārt Latgales priekšpilsētā būs skatāmi 15 mākslinieku darbi, ko no 302 mākslinieku iesniegtajiem darbiem pavasarī izvēlējās žūrija, kas šoreiz nebija veidota no profesionāļiem, bet tika izraudzīta no iedzīvotāju vidus – Kristaps Ezeriņš, Ļubova Fintjugova, Aiga Freimane, Jānis Hadkevics, Eva Ikstena, Jānis Kārlis Krievs, Andrejs Ļebedevs, Viktors Runtulis, Remigijus Skersis un Vita Šmite.

Kvadriennālē ar saviem darbiem piedalās ārzemju mākslinieki Agata Erlahera (Agata Erlacher, Lietuva), Bartolomejs Stružiks (Bartlomiej Struzik, Polija), Dans Rosegards (Daan Roosegaarde, Nīderlande), Kaijs Šīmenss (Kai Schiemenz, Vācija), Kirils Panteļejevs (Latvija), Lenka Klodova (Čehija), Ludvika Ogorzeļeka (Ludwika Ogorzelec, Polija/Francija), Martens Vandeneinde (Maarten Vanden Eynde, Nīderlande), Marks Šmits (Marc Schmitz, Vācija), Marija Rebeka Ballestra (Maria Rebecca Ballestra, Itālija), Marks Klairs (Mark Claire, Īrija), Rita Beika un Normans Spenss (Rita Beiks un Norman G. Spence, Kanāda) un Svens Kaldens (Sven Kalden, Vācija). Latviju pārstāv Kirils Panteļejevs, Egons Peršēvics un Kārlis Īle.

Līdz 10. oktobrim mākslinieku darbi būs apskatāmi Rīgas publiskajā telpā – Turgeņeva un Prāgas ielu krustojumā (Maria Rebecca Ballestra, Kisses from China!), Mazā Krasta un Maskavas ielu krustojumā (Agata Erlacher, Blue Roof), Speķa ielā (Lenka Klodov?, Love Bins), pie pilsētas kanāla starp Krasta un Maskavas ielu (Maarten Vanden Eynde, Oil Peak), Klusajā dārzā (Bartlomiej Struzik, Only Five Project), Spīķeros (Sven Kalden, free admission for rendition, Mark Clare, Splendid Isolation), Zirgu ielā 9 (Ludwika Ogorzelec, no cikla Space Crystallization), Siena tirgū – Mazā Kalna, Jersikas un Maskavas ielu krustojumā (Kai Schiemenz, Total Theater – Communual Theatre), Lazdonas un Daugavpils ielas krustojumā (Rita Beiks, Norman G. Spence, Time Piece), Vecajos ebreju kapos (Marc Schmitz Ser-Od, Spaces for Riga (the one and the crowd)), Ķengaraga parkā Maskavas ielā 324 (Kārlis Īle, Lietus ļautiņi) , Turgeņeva un Gogoļa ielu krustojumā pretī Zinātņu akadēmijai (Egons Peršēvics, Tautas sapulce) , Maskavas ielā 9 (Kirils Panteļejevs Jaunās dzīvības formas) un tunelī zem Krasta ielas (Daan Roosegaarde, Dune).

Tēlniecības kvadriennāles RĪGA 2008 aktivitātes vērstas uz marginālās zonas aktualizēšanu un perifērijas un centra sadarbības veicināšanu, pētot periferiālo zonu vēsturisko inerci un centra tiekšanos pēc kultūras daudzveidības Jaunajā Eiropas kultūras telpā .

Tēlniecības kvadriennāli RĪGA 2008 rīko Mākslas menedžmenta un informācijas centrs (MMIC) sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Rīgas domi un Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekciju. Projektu finansē Eiropas Savienības programma “Kultūra”. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

EPAC (European Public Art Centre – EPAC) ir starptautiska daudznozaru publiska izstāžu telpa pilsētvidē, kas aptver 8 Eiropas

valstis –  Latviju, Igauniju,  Portugāli, Lielbritāniju, Somiju, Spāniju, Poliju un Islandi. Proti, visās minētajās valstīs aktīvās publiskās pilsētvides zonās tiks izvietoti speciāli projektam radīti mākslas objekti, kas konceptuāli veidos vienu izstādi Public Technologies/Publiskās tehnoloģijas.

Projektā iesaistītās valstis izvēlētas mērķtiecīgi – tā, lai būtu pārstāvēti visi Eiropas ģeogrāfiskie un kultūru reģioni – Baltijas valstis/Austrumeiropa, Skandināvija, Centrāleiropa, Vidusjūras baseins, Balkānu reģions; tāpat arī Ziemeļu, Rietumu, Austrumu un Dienvidu reģions.

Izstādes pavadošo, taču ne mazāk nozīmīgo programmu veido radošās darbnīcas, mākslas profesionāļu un ekspertu paneļdiskusijas, semināri un arī sadarbības tīkla CAST (Contemporary Art, Science and Technologies/ Laikmetīgā māksla, zinātne un tehnoloģijas) izveide.

EPAC pamatkoncepcija balstās uz trīs elementiem: māksla, zinātne un tehnoloģijas, to savstarpējo ietekmi, iespējām un pielietojumu.

EPAC primārais mērķis ir izveidot Eiropā pirmo publiskās mākslas centru, kas rastu/nodrošinātu/izveidotu permanentas fiziskas izstāžu vietas publiskā vidē (pamatā orientējoties uz aktīvo pilsētvidi, kas pulcē lielu auditoriju)

vairumā Eiropas valstu. Tādā veidā aktualizējot un veicinot laikmetīgās mākslas publisku pieejamību jebkuram interesentam vai nejaušam garāmgājējam, iesaistot kultūras procesā arī pasīvos sabiedrības segmentus jeb grupas, vienlaikus arī popularizējot vizuālo mākslu kā nozari un Eiropas māksliniekus pārrobežu kontekstā, radot iespēju īstenoties starptautiskiem un eksperimentāliem mākslas projektiem, inovācijām.

Projekta pamatkoncepcijas elementi izvēlēti ar mērķi veidot, eksperimentēt un pētīt saikni starp mākslu, zinātni un tehnoloģijām, kas iespējams ļaus rast dažādus praktiskus risinājumus, kā mākslas un zinātnes klātbūtne ietekmē tehnoloģiju attīstību un vai to var izmantot arī praktisku ikdienā pielietojamu tehnoloģiju radīšanai. Tātad būtībā

projekta European Public Art Centre/Eiropas publiskais mākslas centrs mērķis ir attīstīt radošās tehnoloģijas un to praktisko pielietojumu pēc iespējas plašākai sabiedrībai.

Projekta ietvaros tiks izveidoti 8 pastāvīgi trīsdimensionāli stendi, īpaši piemēroti ilgstošai izvietošanai brīvdabā pilsētvidē un aprīkoti ar visu nepieciešamo (t.sk. triecienizturīgu stiklu apdarē) dažādu starpdisciplināru mākslas darbu izstādīšanai. Katrā projekta dalībvalstī/partnervalstī līdz 2011. gada augustam tiks uzstādīts viens šāds stends, taču pēc projekta noslēguma 2013. un 2014. gadā plānots izvērst projektā iesaistīto valstu skaitu, aptverot lielāko daļu Eiropas valstu un izvietojot pa stendam katrā no tām.

EPAC logo

Mākslas menedžmenta un informācijas centrs sadarbībā ar A/S Latvijas Dzelzceļš piedāvā izstādi/akciju Vilciens vēl nav aizgājis. Izstāde/akcija norisinājās dzelzceļa staciju posmā: Rīga –Torņakalns – Zasulauks – Imanta – Lielupe – Dzintari – Majori – Dubulti, laikā no 14. augusta līdz 1. novembrim. Tajā piedalās astoņi Latvijas mākslas vidē labi zināmi mākslinieki – Kirils Panteļejevs, Voldemārs Johansons, Kristaps Gulbis, Aigars Bikše, Edgars Ošs, Izolde Cēsniece – Suipe, Ginters Krumholcs, Asnāte Bočkis un astoņi latviešu rakstnieki, kuri aktīvi darbojas literārajā vidē – Inga Žolude, Laima Muktupāvela, Inga Ābele, Jānis Rokpelnis, Arvis Viguls, Eduards Aivars, Uldis Bērziņš un Gundars Ignats.

Līdz ar pasažieru vilcienu pārvadājumu uzsākšanu 20.gs., dzelzceļa stacijas pildīja gan sociālās, gan kultūras funkcijas, kas bija sava veida centri, kur cilvēki satikās, komunicēja, uzkavējās kafejnīcās, iepazinās ar jaunākajām laikrakstu ziņām un sludinājumiem.

Līdz ar privātā autotransporta popularitātes pieaugumu, vilcienu, kā pārvietošānās līdzekli, sāka izmantot aizvien retāk, tādejādi vilciena stacijas zaudēja savu aktīvo sociālo un kultūras nozīmi. Šodien labi var redzēt dzelzceļa staciju noplukušo esamību – telpu tehniskais un vizuālais stāvoklis ir nepievilcīgs un nolaists, tādēļ cilvēki vairās tajās uzturēties. Tās steidz apdzīvot tikai nelielas biļešu kases un drūmi veikaliņi.

Ar projektu Vilciens vēl nav aizgājis mēs vēlamies informēt un pavēstīt sabiedrībai par jau minēto vilciena staciju agrākajām sociālajām un kultūras funkcijām,  cenšoties uzlabot vēsturiski nozīmīgo pieturvietu atmosfēru, ievietojot tajās, tieši šim projektam veidotus mākslas darbus un rakstnieku sacerējumus, tādejādi mēģinot pārvarēt plašo plaisu, kas šodienas kultūrtelpā ir izveidojusies starp lielāko sabiedrības daļu un mākslu.

Vienīgais veids, kā šo situāciju var uzlabot, ir veidot dialogu ar sabiedrību, piedāvājot kvalitatīvus mākslas un kultūras produktus ar bezmaksas piegādi mājās, proti, ieviest, novietot un piedāvāt kultūras produktus vietās, kas ir atvērtas un pieejamas plašākam skatītāju lokam.

Izstāde/akcija piedāvā apdzīvot alternatīvas kultūras aktivitāšu norises vietas, kas veicina kultūras produkta piedāvājuma tuvināšanu sabiedrībai, tādā kārtā radot reakciju uz sabiedrībā un valstī notiekošajiem sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem, kā arī attīstot un plašāk popularizējot laikmetīgo mākslu un literatūru Latvijas  sabiedrībā.

Paralēli mēs vēlamies pievērst uzmanību vides aizsardzības jautājumiem, proti, aicināt cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu – vilcienu, kas ir ne tikai videi draudzīgāks, bet arī lētāks pārvietošanās līdzeklis nekā, piemēram, autotransports.