Interesanti fakti par pasaules mākslas šedevriem

Visā pasaulē slaveno mākslinieku darbus, joprojām apjūsmo miljoniem cilvēku. Gan klasiskā, gan mūsdienu māksla ir galvenais iedvesmas avots, tā palīdz cilvēkiem attīstīties par kulturāliem un radošiem cilvēkiem.

Kazimirs Malevičs “Melnais kvadrāts” 1915. gads.

Glezna atrodas valsts Tretjakova galerijā.

Mākslinieks apgalvoja, ka gleznu ir zīmējis dažus mēnešus. Vēlāk, Malevičs, uzzīmēja dažas “Melnā kvadrāta” kopijas, daži speciālisti apgalvo, ka septiņas. Viena no versijām, par gleznas rašanos stāsta, ka mākslinieks nepaspēja laikā pabeigt darbu, tāpēc bija spiests to aizsmērēt ar melnu krāsu. Vēlāk, kad jau bija izpelnījies publikas atzinību, mākslinieks, savas gleznas zīmēja uz tīra audekla. Kazimirs Malevičs ir uzzīmējis ne tikai “Melno kvadrātu”, bet arī divus “Sarkanos kvadrātus” un vienu “Balto kvadrātu”.

Jans Vermērs “Meitene ar pērļu auskaru”. 1665. gads.

Glezna atrodas Mauritshuis galerijā, Hāgā.

Vienu, no vispopulārākajām nīderlandiešu mākslinieka, Jana Vermēra, gleznām, bieži vien dēvē par ziemeļu vai holandiešu Monu Līzu. Par gleznu ir zināms ļoti maz, tai nav datuma, gleznā redzamās meitenes vārds nav zināms. 2003. gadā pēc rakstnieces Tresi Ševalje romāna motīviem, tika uzņemta filma “Meitene ar pērļu auskaru”, kurā tiek izvirzīta hipotēze par gleznas rašanos kontekstā ar mākslinieka biogrāfiju un ģimenes dzīvi.

Piters Breigels Vecākais “Babilonas tornis”. 1563. gads.

Glezna atrodas Vēstures Mākslas muzejā, Vīnē.

Breigels uzskatīja, ka neveiksme, kura piemeklēja Babilonas torņa celtniecību nav saistīta ar Bībelē minētajām valodas barjerām, tā ir kļūda, kura tika pieļauta celtniecības gaitā. Pirmajā acu uzmetienā, milzīgā ēka liekas ļoti izturīga, bet ja ieskatās uzmanīgāk, tad ir redzams, ka visi torņa posmi ir uzbūvēti nevienmērīgi, apakšējie – nav līdz galam pabeigti vai nu jau sabrūk, pati ēka ir sašķiebusies pilsētas virzienā un tas liecina tikai par to, ka projektam nav nekādu izredžu.

Ivans Aivazovskis “Devītais vilnis”. 1850. gads.

Glezna atrodas Pēterburgā, Valsts Krievu muzejā.

Ivans Aivazovskis ir viens no slavenākajiem Krievijas māksliniekiem – jūras gleznotājiem, kurš visu savu dzīvi ir veltījis jūras atveidošanai uz audekla. Viņš ir radījis vairāk nekā sešus tūkstošus gleznu un katra no tā ir izpelnījusies atzinību mākslinieka dzīves laikā. Glezna “Devītais vilnis” ir iekļauta grāmatā “100 slavenākās gleznas”.

Andrejs Rubļovs “Trīsvienība”. 1425. – 1427. gads.

Glezna atrodas Maskavā, Valsts Tretjakova galerija.

Svētbilde “Trīsvienība”, kuru mākslinieks Andrejs Rubļovs, uzgleznoja 15.gadsimtā, ir viena no slavenākajām krievu svētbildēm. Svētbildei ir vertikāla forma. Cari, Ivans Bargais, Boriss Godunovs, Mihails Fjodorovičs, “ietērpa” gleznu zeltā, sudrabā un veltīja tai dārgakmeņus.

Mihails Vrubels “Sēdošais dēmons”. 1890. gads.

Glezna atrodas Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā.

Gleznas sižets ir radies pateicoties Ļermontova poēmai “Dēmons”. Ar Dēmona palīdzību tiek attēlots cilvēciska gara spēka tēls, iekšējā cilvēka cīņa un šaubas. Traģiski savienojis rokas, Dēmons sēž neredzamu puķu ieskauts un ar milzīgo acu skumjo skatienu raugās tālē.