Interesanti fakti par Vinsentu van Gogu – mākslinieku, kurš savas dzīves laikā pārdeva tikai vienu gleznu

Vinsets van Gogs gribēja iet sava tēva pēdās un kļūt par sludinātāju

Van Gogs, tieši tāpat, kā viņa tēvs vēlējās kļūt par mācītāju. Viņš pat izgāja nepieciešamo misionāra praksi, kura bija nepieciešama, lai varētu iestāties skolā. Viņš aptuveni, vienu gadu, nodzīvoja kopā ar ogļračiem. Bet izrādījās, ka iestājeksāmeni skolā ir mainījušies un ka holandiešiem, tagad arī ir jāmaksā mācību maksa. Misionārs van Gogs apvainojās, tāpēc viņš nolēma atstāt reliģiju un pievērsties mākslai.

Gleznot Vinsets van Gogs sāka tikai 27 gadu vecumā

Gleznot van Gogs sāka tikai brieduma gados, tad, kad viņam palika 27 gadi. Speciālistu domas dalās, bet daudz tomēr uzskata, ka viņš nebija “ģeniāls diletants”, kā konduktors Pirosmani vai muitnieks Russo. Tajā laikā viņš bija jau pieredzējis art – dīleris un vispirms viņš iestājās Mākslas akadēmijā Briselē un pēc tam Antverpenes Mākslas akadēmijā, bet nomācījās tur tikai 3 mēnešus, pēc tam viņš aizbrauca uz Parīzi, kur arī iepazinās ar impresionistiem, tajā skaitā arī ar Klodu Monē.

Savas gaitas van Gogs uzsāka ar “zemnieku” glezniecību, piemēram, “Kartupeļu ēdāji”

Viņa brālim Teo, bija lieliska gaume mākslā, viņš materiāli atbalstīja Vinsentu, visā viņa mūža garumā un viņam izdevās pārliecināt viņu, ka “gaišā glezniecība” ir radīta panākumiem un ka publika to noteikti novērtēs.

Mākslinieka paletei ir medicīnisks skaidrojums

Lielajiem, dzeltenajiem, dažādu toņu, krāsas plankumiem gleznotāja darbos, pēc zinātnieku domām, ir medicīnisks izskaidrojums. Pastāv versija, ka tādu pasaules redzējumu viņā ir izraisījušas zāles, kuras viņš lietoja pret epilepsiju. Slimības lēkmes, viņam parādījās pēdējos dzīves gados, sakarā ar saspringto darbu, nekārtīgo dzīves veidu un pārmērīgo absinta lietošanu.

Visdārgākā van Goga glezna bija Gēringa gleznu kolekcijā

Ilgāk par 10 gadiem, Vinsenta van Goga glezna “Doktora Gašē portrets” noturēja visdārgākās gleznas pasaulē, titulu. Biznesmenis no Japānas, lielas papīra ražošanas kompānijas īpašnieks, šo gleznu no izsoles “Kristi”, 1990. gadā nopirka par 82 miljoniem dolāru. Gleznas īpašnieks, savā testamentā norādīja, ka glezna, pēc viņa nāves ir jākremē kopā ar viņu. Ir zināms, ka gleznas īpašnieks nomira 1996. gadā, bet glezna, kopā ar viņu sadedzināta netika, bet kur tā pašlaik atrodas – nav zināms. Pastāv viedoklis, ka mākslinieks ir uzzīmējis divus gleznas variantus. Vēl ir zināms, ka pēc vienas no izstādēm, savā kolekcijā šo gleznu iegādājās nacists Gērings, bet viņš to ātri pārdeva kādam kolekcionāram no Holandes, tad tā nokļuva ASV un jau no tur to iegādājās Saito.

Vinsenta van Goga gleznas tiek visvairāk zagtas

2013. gada, decembrī tika publicēti dati par 10 visskaļākajām zādzībām, kuras bija saistītas ar tieši ar mākslas darbiem. Šīs publikācijas mērķis bija – sabiedrības iesaistīšanās noziegumu atklāšanā. Visvērtīgākās, šajā sarakstā bija 2 van Goga gleznas, katra no tām tika novērtēta par 30 miljoniem dolāru. Abas šī gleznas tika nozagtas 2002. gadā, Amsterdamā, no Vinsenta van Goga muzeja. Ir zināms, ka tika arestēti divi vīrieši, kurus turēja aizdomās, bet viņu vainu tā arī neizdevās pierādīt. 2013. gadā Ēģiptē, no muzeja, muzeja vadības nolaidības dēļ, tika nozagta glezna “Magones”, kuru eksperti novērtēja par 50 miljoniem dolāru. Atgriezt gleznu pagaidām nav izdevies.