Latviešu izcilākais ainavists – Vilhelms Purvītis

Ir daudz izcilu latviešu mākslinieku, bet īpaši izceļams noteikti ir Vilhelms Purvītis. Pat tie, kas ar mākslas pasauli nav saistīti, noteikti ir dzirdējuši viņa vārdu un redzējuši viņa darbus. Viņš ir daudzu jauno mākslinieku elks un iedvesmas avots, gan talanta, gan arī biogrāfijas dēļ. Ar ko tieši tad ir īpašs Vilhelms Purvītis un viņa radītie darbi?

Sākumā mazliet par pašu mākslinieku. Vilhelms Kārlis Purvītis ir dzimis 1872. gada trešajā martā, Rīgas apriņķa Jaužos, zemnieka ģimenē. Sākumā Purvītis mācījās Jaunpils draudzes skolā, bet vēlāk Drisas apriņķa skolā, kas pašlaik atrodas Baltkrievijas teritorijā. Tieši šajā vietā tika pamanīts Purvīša mākslinieciskais talants. Skolas skolotāji un direktors mudināja jauno zēnu pievērsties mākslai un attīstīt savu talantu. Tā kā Purvītis nenāca no pārticīgas ģimenes, viņam tas nenācās viegli. Viņš divus gadus strādāja dzirnavās pie sava tēva, lai iekrātu naudu studijām. Viņam tas arī izdevās un 1890. gadā Vilhelms Purvītis kā brīvklausītājs iestājās Sanktpēterburgas mākslas akadēmijā, Krievijā. Tur viņš specializējās ainavu glezniecībā un nomācījās septiņus gadus. Šajā laikā viņš iepazinās ar vēl diviem izciliem latviešu gleznotājiem – Jāni Rozentālu un Jāni Valteru.

Studiju laikā Vilhelms Purvītis varēja iepazīties ar daudzu pasaulslavenu ainavistu darbiem. Viņš iedvesmojās gan no tā laika izcilākajiem Rietumeiropas gan Krievijas meistariem. Īpaši viņu piesaistīja holandiešu vecmeistaru, piemēram, Kloda Lorēna, darbi, kas jūtams arī Purvīša gleznās. Viņš gleznoja gan pēc dabā redzētām skicēm, gan arī sacerēja ainavas. Nenoliedzami, Purvītis bija viena no labākajiem mākslas studentiem visā akadēmijā. Viņš pabeidza studijas ar zelta medaļu par savu konkursa darbu “Pēdējie Stari”. Jau pēc studijām viņš ieguva darbu pie izcila krievu gleznotāja Arhipa Kuindži. Arī šī meistara padomi un viedoklis zināmā mērā ir ietekmējuši Purvīša darbus.

Par jau minēto konkursa darbu “Pēdējie Stari” Purvītis tika arī komandējumā uz Vāciju un Franciju. Viņa darbs ieguva arī pasaules slavu, piedaloties vairākās prestižās mākslas izstādēs, piemēram, “Pasaules izstādē”, kas norisinājās Parīzē un “Starptautiskajā mākslas izstādē” Lionā. Purvītis kļuva par atzītu mākslinieku. Atgriežoties mājās, viņš pasniedza privātstundas un turpināja gleznot ainavas. Tālāk Purvīša gaitas ietekmēja 1905. gada revolūcija, kas viņam vairākkārt lika mainīt dzīvesvietu un nodarbošanos. Pēc revolūcijas Purvītis devās uz Norvēģiju, kur sarīkoja savu pirmo personālizstādi.

Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kas iedibinājis savas tradīcijas un izveidojis savu unikālo mākslas rokrakstu. Galvenokārt Purvītis gleznojis Latvijas dabas motīvus, īpaši izceļot dažādu gadalaiku tipiskākās ainavas. Viņa darbi stilistiski ir ļoti daudzveidīgi, kas ietver gan impresionisma, gan ekspresionisma, gan postmodernisma stilus. Savas dzīves laikā Purvītis uzgleznojis tūkstošiem gleznu, taču daudzas no tām nepubliskoja, jo bija gana paškritisks.