Latvijas slavenākie gleznotāji

Glezniecība ir viens no tēlotājmākslas veidiem, kuru arī uzskata ar vienu no populārākajiem. Tai ir vairākas tehnikas, kuras izšķir pēc tā, ar kādām krāsām tiek gleznots. Gleznot iespējams ar guašu krāsām, akrila krāsām, akvareli, emalju, eļļas krāsām, temperu, enkaustiku, fresku, pasteli, līmes krāsām. Iespēju ir daudz, tāpat arī daudz mākslinieku, kas visi gan skaitās gleznotāji, taču katram ir sava tehnika un žanrs, kurā viņš darbojas vislabāk. Tāpat arī izšķir glezniecības veidus pēc kompozīcijas – kolāža, mozaīka – un pēc krāsas uzklāšanas tehnikas, piemēram, puantilisms.

Latvijā jau vairākus gadsimtus ir bijuši mākslinieki, to starpā arī gleznotāji. Tie ieguvuši popularitāti ne tikai Latvijā, bet daži spējuši ar saviem mākslas darbiem iegūt arī ārzemju mākslinieku, kritiķu un citu cilvēku atzinību. Mūsdienās daudzi Latvijā dzimuši un sākumā izglītojušies gleznotāji diemžēl pārceļas uz dzīvi ārzemēs, kur iespējams savus darbus izstādīt plašākai publikai, kā arī iegūt labāku izglītību. Tomēr arī joprojām Latvijā ir daudzi gleznotāji, kuri izstādēs atrāda mākslas cienītājiem savus veikumus.

Daudzi ievērojami gleznotāji, protams, jau ir arī miruši, tomēr to darbus iespējams aplūkot gan internetā, gan mākslas grāmatās, kā arī to darbi ir izstādīti arī gleznu galerijās. Gleznotāju darbus bieži vien kolekcionē mākslas kolekcionāri. Ne visi Latvijas gleznotāji ir plaši zināmi, taču dažu mākslinieku vārdus kaut reizi ir dzirdējis ikviens. Arī mākslas skolās un akadēmijās, kā arī parastās skolā bieži vien tiek aktualizēti slavenākie Latvijas gleznotāji.

Viens no slavenākajiem Latvijas gleznotājiem noteikti ir Vilhelms Purvītis, kurš dzīvojis 19. un 20.gs. mijā. Viņš ir viens no nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem Latvijā, bijis pedagogs. Vilhelma Purvīša specializācija bija ainavas jeb dabas skati. Tieši šīs gleznas ir guvušas vislielāko popularitāti un joprojām tiek izrādītas, kā vieni no labākajiem ainavu piemēriem. Ainavists šajā žanrā arī iedibinājis tieši savas skolas tradīcijas. Savās gleznās viņš atklāja līdz tam laikam vēl neaktualizētas Latvijas ainavas, piemēram, pavasara pali. Viņš gleznoja jaunus ainavas motīvus. Savos mākslas darbos viņš izmantojis daudzveidīgu stilu. Gleznojis gan ar impresionisma, gan ekspresionisma, gan postmodernisma, gan jūgendstila stila elementiem. Kopējais Vilhelma Purvīša gleznu skaits ir vairāki tūkstoši, tomēr ne visi tika izlikti publiskās izstādēs. Diemžēl kara gados liela daļa viņa ainavu tika iznīcinātas. Šobrīd arī Nacionālās mākslas muzejā. Liepājas vēstures un mākslas muzejā, Tukuma Mākslas muzejā, kā arī Sanktpēterburgas Valsts Krievu mākslas muzejā ir vērojami daži no šī slavenā Latvijas gleznotāja darbiem. Protams, daļa darbu ir arī privātajās mākslas kolekcijās.

Nozīmīgu devumu Latvijas glezniecībā devis arī Leo Kokle, kurš dzīvojis no 20. gs. 20.-60. gadiem. Viņa specializācija bija cilvēku portretu gleznošana. Viņš bijis savā laikā ļoti mīlēts mākslinieks, kā arī noteikti atzīstams par vienu no talantīgākajiem sava laika gleznotājiem. Leo Kokle iniciators jauno mākslinieku izstāžu veidošanai. Tas deva ieguldījumu jaunajiem, vēl nezināmajiem māksliniekiem izrādīt savus mākslas darbus un iegūt arī atpazīstamību. Viņš aktīvi iesaistījās un veidoja tā laika Latvijas mākslas dzīvi. Gleznotājs Leo Kokle atšķirībā no Vilhelma Purvīša nebija konsekventi pieķēries tieši vienam glezniecības žanram. Tomēr visvairāk gleznojis tieši portretus, kā arī klusās dabas. Mākslinieku saistīja tieši būtiskais un patiesais, ko arī attēloja savās gleznās. Savdabīgi ir arī izmantotie tehniskie paņēmieni – gleznojums ir biezs, visvairāk izmantotas trīs krāsu variācijas – brūnā, zilā un zaļā. Savos gleznojumos Leo Kokle pēckara gados bija pirmais, kurš centās attēlot reālas profesiju pārstāvju iezīmes. Arī šī gleznotāja darbi atrodami gan Nacionālajā mākslas muzejā, gan citos. Par godu Leo Koklem 2010.gadā Nacionālais teātris iestudēja Ingas Ābeles izrādi „Leo. Pēdējā bohēma”, kurā tika rādīta mākslinieka dzīve un darbošanās mākslas nozarē.

Protams, viens no slavenākajiem māksliniekiem ir Janis Rozentāls, kuram par godu Rīgā ir atvērta arī mākslas vidusskola. Viņš tiek uzskatīts par daudzpusīgāko sava perioda mākslinieku. Viņš savās gleznās atainoja tautas dzīvi. Janis Rozentāls daudz gleznojis arī portretus, sadzīviskas ainas, kā arī gleznas, kurās attēlotas mitoloģiskas būtnes. Gleznotājs savos mākslas darbos gleznojis dažādus notikumus, ainavas. Izmantojis impresionisma, simbolisma, jūgendstila un postmodernisma stila sajaukumu. Viņa daiļrade ir daudzveidīga un sniedz lielu ieguldījumu latviešu glezniecībā.

Latvijā gan agrāk dzīvoja, gan joprojām ar glezniecību nodarbojas arī daudzi citi šīs nozares pārstāvji, piemēram, slavens ir arī Kārlis Padega. Lai gan viņš ir arī ļoti talantīgs grafiķis, arī mākslinieka gleznas izpelnās atzinību. Slaveni gleznotāji ir arī Džemma Skulme, Eduards Kalniņš, Maija Tabaka, Jānis Liepiņš un vēl ļoti daudzi citi gleznotāji.