Pasaulē slavenākā glezna – Mona Liza

Gleznu Mona Liza (itāļu: Mona Lisa) jeb Džokonda zina visi, kam bijusi kaut neliela saskare ar mākslu vai glezniecību. Tā ir pasaulē pati populārākā glezna, kuras autors ir pasaulslavenais itāļu mākslinieks Leonardo da Vinči. Pašlaik glezna glabājas Luvras muzejā, Parīzē un to ik gadu apskata miljoniem cilvēku no visas pasaules. No pirmā acu uzmetiena glezna neko daudz neatšķiras no citiem renesanses laika mākslas darbiem, tomēr tas ir kas īpašs. Kas tas padara šo gleznu tik ievērojamu un kāpēc tā ir tika noslēpumaina?

No mākslas viedokļa, glezna ir visai parasta. Tas ir renesanses laikmetam raksturīgs sievietes portrets. Glezna ir gleznota ar eļļas krāsām uz papeles koka. Tā ir 77cm gara un 53 cm plata. Gleznā izmantotas interesantas ēnu spēles, kā arī parti glezna ir izstrādāta ļoti sīki, detalizēti un gleznojums pat atgādina mozaīku, taču no glezniecības viedokļa tā nav ne ar ko īpaša. Šajā laikā tika gleznoti daudzi līdzīgi portreti, kas izstrādāti līdz vissīkākajai niansei. Tas, kas darbu padara tik ļoti īpašu, ir tieši tā noslēpumainība un mīti, kas ar to saistās.

Šī ir ne tikai populārākā, bet arī visvairāk pētītā un apspriestā glezna. Ilgu laiku neatbildēts bija jautājums – kas gleznā attēlots? Patiesībā, vēl šodien zinātnieku un mākslas ekspertu vidū izteiktas vienotības par to nav. Daudzi mākslas pazinēji un vēsturnieki izteica versiju, ka gleznā varētu būt attēlota kāda sieviete vārdā Katrīna Sforca vai Izabella d’Este. Šīs versijas gan ir maz ticamas dažādu iemeslu dēļ. Vēl ir izteikta versija, ka gleznā varētu būt attēlota paša Leonardo da Vinči māte, taču arī šī versija ir apgāzta un netiek atzīta par īpaši ticamu.

Populārāka ir versija, ka gleznā attēlots pats Leonardo da Vinči, sievietes veidolā. Mākslinieks esot bijis ļoti dīvains pēc dabas un daži vēsturnieki pat apgalvo, ka da Vinči esot bijis homoseksuāls un tāpēc iedomājies sevi sievietes tēlā. Tā nu arī varētu būt radies šis portrets. Ir veiktas arī ekspertīzes un salīdzinājumi ar da Vinči pašportretiem un sievietes portretu. Jāatzīst, ka viņu sejas vaibsti un proporcijas ir visai līdzīgas, taču šī nav oficiālā versija par gleznu.

Oficiālā versija par to, kas attēlots gleznā patiesībā ir pat ļoti vienkārša – tajā attēlota kāda turīga itāļa sieva un tas ir pasūtījuma portrets. Vārds Mona ir itāļu valodā ir saīsinājums no vārda madonna jeb kundze. Tātad gleznā attēlota Lizas kundze jeb Liza Antonio Marija Džerardīnī, florencieša Frančesko del Džokondo sieva.

Tomēr tas, kas attēlots gleznā vēl nav galvenais gleznas apspriešanas iemesls. Tāpat ar gleznu tiek saistīti dažādi mīti un par to ir zināmi daudzi interesanti fakti. Piemērām, daudzi apgalvo, ka Monas Lizas acu skatiens esot hipnotizējošs un tas sekojot līdzi gleznas vērotājam. Arī par Monas Lizas smaidu tiek runāts, ka tas mainoties. Vienu brīdi sieviete šķiet smaidīga un laimīga, nākamajā smaids kļūst viltīgs, bet vēl nākamajā seja kļūst nopietna.

Tāpat laika gaitā vairākas reizes cilvēki ir centušies gleznu sabojāt, piemēram, aplejot ar skābi vai apmētājot akmeņiem, kā arī nozagt, taču tas nav izdevies. Glezna tiek uzskatīta par neiznīcināmu. Pašlaik tā glabājas Luvrā, aiz ložu necaurlaidīga stikla. Telpa, kurā glezna izvietota esot izmaksājusi 7 miljonus ASV dolāru, jo tajā nodrošināti īpaši apstākļi, kas nepieciešami gleznas uzglabāšanai. Pati glezna ir nenovērtējama un tās aptuvenā cena nav nosaukta, taču tā varētu būt viena no dārgākajām lietām uz visas pasaules. Par to, vai glezna tiešām ir īpaša un unikāla, vai arī cilvēki paši tai ir piedēvējuši šādu pārākumu, lai katrs spriež pats, bet viens ir skaidrs – glezna mūsdienās ir kļuvusi par mākslas pasaules nozīmīgāko objektu.