Sirreālisms mākslā

Viens no populārākajiem mākslas virzieniem, kas radies 20.gadsimtā, ir sirreālisms. No franču valodas tulkojot, sirreālisms nozīmē virsreālisms (franču “sur” nozīmē “virs”). Šis mākslas virziens no sākuma radās literatūrā – Andrē Bretons uzrakstīja nozīmīgu manifestu par sirreālismu un tā iezīmēm, taču visspilgtāk šis mākslas virziens izpaudās tieši glezniecībā. Joprojām ir populāri slavenākā sirreālisma pārstāvja Salvadora Dalī darbi.

Sirreālisma pamatā ir zemapziņas attēlošana mākslā. Parasti tie ir abstrakti un nereāli tēli, nekas netiek idealizēts vai izskaistināts – mākslinieks attēlo visu tādu, kāds tas ir parādījies zemapziņā. Tieši saistībā ar sirreālismu, attīstījās arī automātiskā zīmēšana un rakstīšana. Automātiskās rakstīšanas gadījumā rakstnieks, pilnībā nedomājot, raksta visu, kas ienāk prātā – nebija svarīgi, vai šie vārdi ir loģiski, eksistējoši – tās varēja būt tikai nesakarīgas zilbes. Tas par attiecās arī uz automātisko zīmēšanu – viss, ko mākslinieks redzēja savā prātā, tas tika arī attēlots uz papīra vai arī cita materiāla. Pats galvenais bija domas plūdums, kuru nedrīkstēja ietekmēt, tāpēc tikai retais mākslinieks vai rakstnieks spēja pilnībā nodoties automātiskajai zīmēšanai vai rakstīšanai. Līdz ar automātisko zīmēšanu, tikai dažādotas šīs tehnikas izpausmes – mākslinieks varēja arī tikai ar grafīta palīdzību švīkāt pa papīra lapu – šādā veidā, ja zem papīra kas atradās, veidojās interesanti mākslas darbi.

Sirreālisms radās laikā, kad notika Pirmais Pasaules karš, līdz ar to šī virziena sekotāji uzskatīja, ka kara šausmu rašanās iemesls ir industriālā revolūcija un racionālais prāts. Tieši tāpēc mākslinieki meklēja glābšanās iespēju iracionālajā pasaulē – visbiežāk sapņos. Drīz vien izdalījās divi sirreālisma novirzieni – abstraktais, kura pamatā bija līnijas, dažādas izliektas formas, un figurālais, kur priekšmetiem bija mīkstas, deformētas aprises un nereālas formas. Visspilgtākais figurālā sirreālisma pārstāvis ir Salvadors Dalī, kuram ir vairāku gleznu kolekcija ar vienojošo elementu – mīkstajiem pulksteņiem. Tie ir zaudējuši savu formu un it kā kūst. Šī spāņu mākslinieka darbi arī tiek uzskatīti par labākajiem sirreālisma paraugiem. Taču, protams, bija arī daudzi citi mākslinieki, piemēram, Renē Margits, Džordžo de Kiriko un daudzi citi. Kad sirreālisms piedzīvoja uzplaukumu, pie šī mākslas veida pārstāvjiem un sludinātājiem aicināja pievienoties arī Pablo Pikaso, taču mākslinieks šim grupējumam nepievienojās. Lai gan var šķist, ka Pikaso darbos ir redzamas sirreālisma iezīmes, tomēr šis mākslinieks bija kubisma, kā arī citu mākslas virzienu pārstāvis.

No sirreālisma attīstījās arī citi mākslas virzieni. Viens no interesantākajiem un mūsdienās ļoti aktuālajiem novirzieniem ir pop sirreālisms (pazīstams arī kā Lowbrow). Tas ir ielu dzīves un mākslas – grafiti, tetovējumi – apvienojums. Ir ļoti daudz mākslinieku, kas darbojas tieši šajā mākslas novirzienā. Viena no interesantākajām pop sirreālisma māksliniecēm ir Džasmīna Beketa-Grifita, kura izveidojusi vairāku darbu kolekciju, balstoties uz jau tik pazīstamās pasakas “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” motīviem. Tāpat populārs ir arī pop sirreālisma pārstāvis Marks Raidens.